Neprasmīga manipulācija ir pielīdzināma nemākulīgai rīcībai ar ieroci
Manipulācija biznesa mērķu sasniegšanai
Ja mērķis vienatnē nav realizējams, jārīkojas, lai saņemtu palīdzību, un tas neizbēgami nozīmē manipulāciju ar citiem cilvēkiem,”uzskata personāla atlases firmas Adros Baltija partneris Mihails Džondžua.
Viņš ar personāla atlasi nodarbojas gandrīz desmit gadus un pārstāv vidēji lielu firmu, kura personālu apmāca daudzās jomās, sākot ar parādu iekasēšanas psiholoģiju un beidzot ar hipnozes izmantošanu vadībā.
Noliegta un haotiska
“T.s padomju jeb krievu psiholoģijā manipulāciju uzskata par kaut ko sliku un tā domā liela daļa sabiedrības. Savukārt t.s. amerikāņu psiholoģija māca, ka manipulācija ir ikdienas saskarsmes sastāvdaļa, teiksim, saruna, lekcija, eksāmens vai vadīšana un nav iespējams nemanipulēt,” stāsta M. Džondžua.
Viņš norāda, ka lielākoties prasme manipulēt tiek apgūta haotiski, iemācoties sabiedrībā pieņemtās uzvedības normas, dažādu lomu spēli utt.
Haotiska manipulācija esot nemākulīga vadība, kas varot būt pat kaitnieciska, piemēram, izvirzot nesasniedzamus mērķus.
Vide pastāvīgām manipulācijām
“Uzņēmuma vadīšana ir viens no manipulācijas veidiem pragmatisku mērķu sasniegšanai, piemēram, maksimālas peļņas gūšanai. Vadītājs manipulē ar darbiniekiem, radot viņiem izjūtu, ka šeit viņiem ir drošāk, ka viņi gūst unikālu pieredzi, ka viņi rada lietas, ar kurām var lepoties … un daļu darbinieka nopelnītā neizmaksā, paturot kā uzņēmuma peļņu. Darbiniekam neizmaksā tieši tik, par cik viņš ticis pārliecināts par savas darbības nozīmīgumu viņa paša labā. Tā ir manipulācija,” saka M. Džondžua.
Viņš uzskata, ka vadītājs bez manipulācijas iztikt nevar. “Ekonomiskā sabiedrība ir balstīta uz savstarpēju manipulāciju – mēs manipulējam un piekrītam, ka ar mums manipulē, par to saņemot iztikas līdzekļus,” pauž M. Džondžua.
Vadība kā sarunu šovs
Ir vadītāji – darba rūķi, kas ar darbiniekiem manipulē viegli un eleganti un saista padotos ar savu bagātību un harizmu. Ir autoritatīvā stila vadītāji – komandieri, kuru manipulācija ir rupja un balstās uz sodiem par nepakļaušanos pavēlēm.
“Mūsdienīgs šefs nereti kļūst līdzīgs sarunu šova vadītājam: darbojoties pēc noteikta scenārija, viņš rosina padotos izteikties un ar uzslavu atbalsta viņu izteikumus. Darba atmosfēra ir interesanta un izvirzītais mērķis ir sasniegts.
Ar teoriju vien nepietiek. Manipulācijas prasmei ir jātrenējas, gluži tāpat kā austrumu cīņās, iesākumā apgūstot vienkāršākos cīņas elementus, lai pēc tam apgūtu sarežģītus paņēmienus,” uzskata M. Džondžua.
Pats kā manipulācijas ierocis
M. Džondžua uzver, ka katra cilvēka rīcība nosaka citu cilvēku darbību un, mainot savu uzvedību, cilvēks var manīt apkārtējo rīcību. “Vadības māksla tāpat kā cīņas māksla ir daudzu paņēmienu pārzināšana. Jūs varat lieliski pārvaldīt vienu paņēmienu, taču tas būs efektīvs tikai līdz tam laikam, kamēr citi neuzzinās, ka jūs to izmantojat. Pēc tam ar to jūs varēsiet uzveikt tikai nedaudzus, jo pretinieks jūsu rīcībai būs gatavs. Vadītājs ar lielu manipulācijas arsenālu spēj mainīt sevi, pielāgoties jebkurai situācijai un sasniegt mērķi. Savukārt darbinieku izpratne par manipulāciju pasargā no ļaunprātīgas manipulācijas, iemāca vērot un izprast notiekošo, un to , kāda loma viņam tiek piespēlēta. Jebkurā gadījumā galvenais manipulācijas ierocis ir prasme manipulēt pašam ar sevi,” saka M. Džondžua.
Adros Baltija partneris Mihails Džondžua: “Tipiska vadītāju problēma ir iniciatīvas bagātu darbinieku meklējumi. Ideja izrādīt iniciatīvu ir norādījums, kas automātiski izslēdz iniciatīvas iespēju. Vadītājam jāpārstāj pieprasīt iniciatīvu un tā vietā jebkura iniciatīva – pareiza darbība jāatalgo ar atzinību.”
Sekojiet mums!