|
Ar mērķa klientiem:
Viena-divas frāzes par to, KAS un KO piedāvā, kā arī KĀDS LABUMS NO TĀ ir Klientam. Pārējais – palielinoties interesei par informāciju, “no kopējā līdz dalītam”. Frāzēm nav jāsatur vispārpieņemtus terminus un jēdzienus.
(Piemēram, ja mēs pārdodam sniega novākšanas mašīnas, nav vērts runāt par “kārtības ievešanu pilsētā” (var tikt secināts, ka runa ir par varas iestādēm, pie tam nav saprotams, kas tiek piedāvāts “kārtības ievešanai”). Labāk: “Mēs piedāvājam sniega novākšanas tehniku”.
Ar netiešajiem Klientiem:
Pretēji, labāk izmantot diezgan vispārējas frāzes (piemēram: “Ar ko varētu apspriest apmācības jautājumus…?”, “Pie kā varētu vērsties par vairumtirdzniecības piegādi…?”, “Tas attiecas uz organizāciju un vadīšanu…” utt.)
|
|
PIEMĒRI:
Netiešajam Klientam: - Mēs veicam treniņus dažādu veikalu pārdevējiem. Un vēlētos to apspriest ar direktoru, un vēlāk atsūtīt plašāku informāciju.
Mērķa Klientam (veikala direktoram): - Mēs vadām treniņu dažādu veikalu pārdevējiem. Pārdevējiem tiek iemācīti konkrēti paņēmieni ar viņiem labi zināmu preci. Rezultātā tiek uztrenētas tipiskās “sarežģītās” situācijas, kuras hroniski noved pie nenotikuša pirkuma, un kā rezultāts, garām palaisti veikala ienākumi.
|