DINAMISKĀ MOTIVĀCIJA JEB DARBA ŅĒMĒJA ATBILDĪBA PAR SAVU APMIERINĀTĪBU
Laila Jemberga
Apstākļos, kad bezdarbnieku skaits pieaug un darba algas turpina samazināties, daudz ir runāts par darba devēju - privāto un valsts sektora - atbildību. Par motivāciju, par darbinieku produktivitātes ietekmi uz organizācijas finanšu rādītājiem un vēl daudz ko citu. Es vēlos runāt par darba ņēmēju atbildību un motivāciju.
Savā darbā esmu satikusi pusotru simtu organizāciju un struktūrvienību vadītāju, kurus gan darba dienās, gan brīvdienās nodarbina jautājums: ko vēl es varu izdarīt, lai paaugstinātu manu padoto kolēģu motivāciju? Un vēl es esmu satikusi darbiniekus, kuri saka: "Priekšnieks man samazināja algu un uzdeva darīt arī atlaistā kolēģa darbu. Kāda gan man var būt motivācija?!" Ārējie apstākļi pilnīgi noteikti ietekmē motivāciju, un, tāpat pilnīgi noteikti, tie neatbrīvo indivīdu no atbildības par savu dzīvi. Vai ir pamats apgalvot, ka darbinieka motivācija ir viņa tiešā vadītāja atbildība?
Bezatbildībai, kā ikvienai parādībai šajā dzīvē, ir savi plusi un mīnusi. Kā lielāko plusu varētu minēt īslaicīgu komfortu, kas rodas no nepiepūlēšanās un no tā, ka lēmumus par man svarīgām lietām (alga, darba laiks un apstākļi u.c.) pieņem citi. Pie mīnusiem es pieskaitītu to, ka manas vēlmes un patiesās iespējas var nesakrist ar to, ko man atvēl citi. Jo lielāka nesakritība, jo lielāka būs mana neapmierinātība. Tas nav nedz labi, nedz slikti. Vienkārši katrā spēles laukumā ir tādi noteikumi, kādi ir. Un katrs pats ir tiesīgs izlemt, vai tie viņam der, uzņemoties atbildību par un pret sevi.
Pirms dažiem gadiem es uzsāku savu uzņēmējdarbību. Finanšu rādītāji pēc pirmajiem patstāvīgā biznesa mēnešiem mani ļoti apbēdināja. Ieraugot manā sejā skumju, rūpju un bezcerības kokteili, mans kolēģis izsaucās: "Laila, es nekad neticēšu, ka tu strādā naudas dēļ!". "Kā dēļ gan strādā lielākā daļa cilvēku," es nodomāju,"Protams, lai apmierinātu savas vajadzības - ēst, dzert, apģērbties, mājoklis u.t.t.". Kolēģis toreiz man atgādināja A.Maslova cilvēka vajadzību piramīdu:(no pamatnes uz virsotni) fizioloģija, drošība, piederība, cieņa, pašaktualizācija. Kolēģis manī redzēja personu, kurai svarīga pašaktualizācija. (Interesentiem, kuri lasa krievu valodā, varu ieteikt testu pašaktualizācijas līmeņa noteikšanai interneta vietnē rambler.ru tests САМОАЛ.) Un tā tas tiešām arī bija - es izvēlējos darīt lietas, kas ir jēgpilnas manā skatījumā, nevis to, par ko labi maksā, bet kam manā skatījumā ir maza sabiedriskā vērtība. Tajā pašā laikā, samazinoties maniem ienākumiem, bija apdraudētas manas vajadzības Maslova piramīdas apakšējos divos stāvos. Tikai sakārtojot lietas tā, lai tiktu apmierinātas manas pamatvajadzības, es atkal varu turpināt pašaktualizēties (šis emuārs ir tam apliecinājums).
Šī pieredze man iemācīja, ka motivācija nemēdz būt statiska, tā vienmēr ir dinamiska. Tas nozīmē, ka cilvēks, kurš sasniedzis savu fizioloģisko, drošības, piederības (līdzās visam citam vajadzība būt vajadzīgam), cieņas (pašcieņas) un pašaktualizācijas vajadzību apmierinājumu, nonākot citos apstākļos, var pārstāt interesēties par "augstām matērijām" un būt nodarbināts ar fiziskas izdzīvošanas jautājumiem.
Algu samazinājums un atlaišanas no darba lielos vilcienos radīja tieši šādu efektu. Es nevaru palīdzēt tiem, kuri atlaisti no darba. Vēlos kaut mazliet uzlabot to cilvēku pašsajūtu, kuru atalgojums tika samazināts, ja vien tas ir iespējams.
Darba alga ne tikai nodrošina mūsu fiziskās izdzīvošanas vajadzību apmierināšanu, tā ir arī sava veida statusa rādītājs - cik mēs esam nozīmīgi savai organizācijai. Tā liecina par mūsu sasniegumiem, organizācijas attieksmi pret mums un no tās izrietošo mūsu pašu attieksmi pret sevi.
Vai pie relatīvi zema atalgojuma ir iespējams augsts pašcieņas līmenis? Jā. Tas prasīs vairāk laika, uzmanības un iejūtības pret sevi nekā tas būtu, ja darba alga ir relatīvi augsta, tomēr tas ir iespējams. No pašcieņas paēdis nebūsi, tas tiesa. Darba sasniegumi, pašcieņa, apziņa par savu devumu organizācijas darbā vistiešākajā veidā ietekmē darbinieka motivāciju. Talantīgi vadītāji to zina un ņem vērā, cenšoties paaugstināt padoto kolēgu motivāciju. Augsta motivācija nodrošina lielāku produktivitāti nekā zema motivācija. Ja jums nav paveicies ar tiešo vadītāju, un viņš nevelta laiku atzinībai un pozitīvām atsauksmēm par jūsu darbu, kļūstiet pats par savu atbalsta komandu. Tas ir vitāli svarīgi, lai izdzīvotu šodien darba tirgū un saglabātu savu darba vietu, protams, ja vien jūs to vēlaties. Darba devēji visbiežāk rūpējas par saviem produktīvākajiem darbiniekiem.
Atbildība par jūsu motivāciju darbā ir jūsu pašu rokās. Tā ir jūsu konkurētspējas apdrošināšana pašreizējos darba tirgus apstākļos.
Sekojiet mums!